Eiropas Valodu diena: ko 26. septembrī varam mācīties Latvijā

Autors: Paradīzes redakcija

26. septembrī atzīmē Eiropas Valodu dienu. Latvijā tā ir iespēja vienlaikus runāt par latviešu valodas vietu sabiedrībā, iepazīt citas valodas un izmēģināt vienkāršus valodu apguves paņēmienus. Ģimenei vai skolai nav vajadzīgs plašs pasākums: pietiek ar vienu sarunu, tekstu vai spēli, kas mudina pamanīt, kā cilvēki sazinās dažādās valodās.

Eiropas Padomes Eiropas Moderno valodu centrs publicē Eiropas Valodu dienas materiālus. Tie palīdz šo datumu izmantot mācībām, taču dienas vērtība neaprobežojas ar vienu uzdevumu komplektu. Tā aicina domāt, kāpēc cilvēkam var būt svarīga gan sava valoda, gan prasme saprast citus.

Lasi arī: Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir ikgadējs atgādinājums par valodu daudzveidību Eiropā. Ar to saistītās aktivitātes rosina interesi par valodu apguvi dažādos vecumos. Šī iecere ir plašāka par svešvalodu stundu: valoda palīdz lasīt, mācīties, strādāt un piedalīties kultūras dzīvē.

Svarīgi atšķirt institūcijas, kuru nosaukumi sarunās par Eiropu mēdz sajukt. Eiropas Padome ir starptautiska organizācija, un tās Eiropas Moderno valodu centrs piedāvā Valodu dienas materiālus. Eiropas Savienība ir cita institucionāla sistēma, kurā daudzvalodība ir nozīmīga izglītībai, saziņai un sadarbībai. Šīs darbības jomas saskan, taču Eiropas Padomi nevajadzētu saukt par Eiropas Savienības iestādi.

Diena arī neatrisina jautājumu, kuru valodu katram vajadzētu apgūt. Cilvēku vajadzības atšķiras: vienam svarīga ir valoda, kurā sazināties ar radiniekiem, citam — valoda studijām vai darbam. Kopīgā doma ir vienkāršāka: valodas prasmi var attīstīt pakāpeniski, un arī neliela interese par nepazīstamu valodu paplašina iespējas saprast tās lietotājus.

Latviešu valodas statuss un citu valodu prasme ir atšķirīgi jautājumi

Latvijā latviešu valoda ir valsts valoda. Tā nodrošina kopīgu pamatu saziņai valsts pārvaldē un plašākā sabiedriskajā dzīvē. Runājot par Eiropas valodu daudzveidību, šo statusu nav vajadzības sajaukt ar jautājumu, cik svešvalodu cilvēks prot vai vēlas apgūt.

Savukārt svešvalodu prasmes palīdz piekļūt citu zemju informācijai, literatūrai un cilvēkiem. Tās var būt noderīgas ceļojumā, mācībās un profesionālajā dzīvē. Vairāku valodu apguve pati par sevi nemaina latviešu valodas statusu: tie ir dažādi valodu lietojuma līmeņi ar atšķirīgiem mērķiem.

Latvijas valodu vide nav vienāda katrā ģimenē vai klasē. Cilvēkiem var būt atšķirīga dzimtā valoda, mājās lietotā valoda un skolā apgūstamās svešvalodas. Tāpēc Valodu dienā vērtīgāk ir jautāt, kā un kāpēc valodas tiek lietotas, nevis sarindot tās pēc šķietama prestiža. Šāda saruna ļauj bērniem pamanīt arī to, ka prasme saprast dažus vārdus nav tas pats, kas brīvi runāt.

Daudzvalodība nozīmē ne tikai valodu skaitu. Tā ietver spēju izvēlēties piemērotu saziņas veidu, uzdot jautājumu, ja kaut kas nav saprotams, un respektēt cilvēku, kurš vēl mācās. Šīs prasmes var vingrināt arī tad, ja klasē visi apgūst vienu un to pašu svešvalodu.

Ko ģimene var izmēģināt bez īpašas sagatavošanās

Valodu apguvei šajā dienā var atvēlēt 15 vai 20 minūtes. Labāk izvēlēties vienu nelielu uzdevumu un pēc tam pārrunāt, kas šķita viegli vai grūti. Mērķis nav pārbaudīt bērnu zināšanas, bet dot iespēju valodu sadzirdēt un lietot.

• Izvēlieties ikdienas vārdu, piemēram, „paldies”, un noskaidrojiet, kā to saka dažās citās valodās. Pievērsiet uzmanību izrunai, ne tikai rakstībai.
• Apskatiet mājās esošas grāmatas, spēles vai pārtikas iepakojumus. Atrodiet dažādas valodas un pārrunājiet, kā tās atpazīt.
• Noklausieties īsu dziesmu vai sarunu svešvalodā. Vispirms mēģiniet noteikt noskaņu un pazīstamus vārdus, tikai tad meklējiet tulkojumu.
• Pajautājiet ģimenes locekļiem, kuru valodu viņi vēlētos labāk saprast un kāpēc. Atbildēm nav jābūt saistītām ar darbu vai atzīmēm.

Ja ģimenē jau lieto vairāk nekā vienu valodu, bērns var pastāstīt par atšķirībām, ko pats pamana. Viņam nav jāuzņemas tulka vai savas valodas pārstāvja loma. Pietiek ļaut dalīties pieredzē tik daudz, cik viņš vēlas.

Kā skolā valodu daudzveidību pārvērst mācību uzdevumā

Skolā Eiropas Valodu dienu var sasaistīt ar esošajām stundām. Ģeogrāfijā iespējams aplūkot, kurās zemēs lieto izvēlētās valodas; literatūrā — salīdzināt īsus tekstu fragmentus vai nosaukumus; svešvalodu stundā — vingrināties uzdot vienkāršu jautājumu un pieklājīgi lūgt to atkārtot.

Noderīgs ir arī kopīgs klases uzdevums: izvēlēties vienu jēdzienu, piemēram, „mājas”, apkopot tā nosaukumus vairākās valodās un noskaidrot, kurš palīdzējis atrast katru tulkojumu. Ja izmanto tiešsaistes tulkotāju, vārdu izrunu un nozīmi vēlams pārbaudīt citā avotā vai kopā ar valodas pratēju. Automātisks tulkojums ne vienmēr parāda, kā vārds skan un kad to lieto.

Skolotājs var noslēgt aktivitāti ar vienu praktisku jautājumu: kas palīdzēja saprast nepazīstamu vārdu — attēls, konteksts, līdzība ar jau zināmu valodu vai cita cilvēka skaidrojums? Atbilde parāda skolēniem, ka valodas apguvē noder vairākas stratēģijas, ne tikai iegaumēšana.

Ja vajadzīga gatava ierosme nodarbībai, pirms 26. septembra var apskatīt Eiropas Moderno valodu centra Valodu dienas vietni un izvēlēties uzdevumu, kas atbilst bērnu vecumam. Dienas turpinājums var būt pavisam ikdienišķs: saglabāt vienu jaunu frāzi un atrast iespēju to vēlreiz lietot.

Avots: European Centre for Modern Languages of the Council of Europe