Eiropas Valodu diena 26. septembrī: ko tā nozīmē Latvijā

Eiropas Valodu dienu atzīmē 26. septembrī. Latvijā šis datums dod iespēju padomāt par izvēlēm, kas rodas ģimenē, skolā un darbā: kā kopt latviešu valodu, kā apgūt citas valodas un kā sarunāties ar cilvēkiem, kuru valodu pieredze atšķiras no mūsējās.

Autors: Paradīzes redakcija.

Kāpēc Eiropas Valodu diena ir 26. septembrī

Eiropas Valodu diena ir ar Eiropas Padomi saistīta atzīmējama diena, un tās datums ir 26. septembris. Datumu norāda Eiropas Padomes Eiropas Valodu dienas lapa. Tā ir diena, kurā pievērst uzmanību valodām un to apguvei, taču tās nozīme neaprobežojas ar vienu nodarbību vai kalendāra ierakstu.

Valoda ļauj piedalīties sarunā, saprast izlasīto un paust savu domu. Ja cilvēks prot vairākas valodas, viņam var būt vieglāk sazināties dažādās situācijās. Vienlaikus katrai valodai ir savs lietojums: tā var būt mājas valoda, mācību valoda, darba valoda vai veids, kā uzturēt saikni ar radiniekiem.

Tāpēc šo dienu var uztvert kā aicinājumu paskatīties uz valodu apguvi plašāk par atzīmēm un pārbaudījumiem. Valodu zināšanas veidojas arī tad, kad kāds lūdz izskaidrot nepazīstamu vārdu, pārjautā nesaprastu teikumu vai mēģina izteikties valodā, kuru vēl tikai mācās.

Ko daudzvalodība nozīmē Latvijas ikdienā

Latvijā latviešu valoda ir kopīga saziņas telpa. Līdzās tai cilvēki ikdienā sastop arī citas valodas — mājās, mācībās, darbā, kultūrā un saziņā ar cilvēkiem ārpus Latvijas. Daudzvalodība šādā vidē nenozīmē, ka visiem jārunā vienādi daudzās valodās. Tā nozīmē, ka cilvēku valodu prasmes un vajadzības var būt dažādas.

Ģimenē tas var izpausties pavisam praktiski. Bērns ar vienu radinieku sarunājas latviski, bet ar citu lieto vēl kādu valodu. Pieaugušie var lasīt bērnam priekšā latviešu valodā un vienlaikus palīdzēt viņam uzturēt saikni ar ģimenē lietotu citu valodu. Šādas izvēles ir atkarīgas no konkrētās ģimenes, nevis no viena visiem piemērota parauga.

Arī valodas prasme nav tikai spēja bez kļūdām veidot teikumus. Cilvēks var labi saprast sarunu, bet vēl vilcināties tajā iesaistīties. Citam vieglāk ir lasīt nekā runāt. Ja šīs atšķirības atzīst, kļūst vienkāršāk izvēlēties piemērotu mācīšanās veidu un dot cilvēkam laiku atbildēt.

Kā skolā izvēlēties valodas, ko mācīties

Skolā valodu izvēli bieži ietekmē pieejamās mācību iespējas, bērna interese un ģimenes pieredze. Noderīgi ir sākt ar konkrētu jautājumu: kur bērns šo valodu varēs lietot? Vienam tā būs saziņa ar radiniekiem, citam — grāmatas, filmas vai draudzība, vēl citam — nākotnes studiju iespējas.

Interese palīdz turpināt mācīties arī tad, kad jaunie vārdi un gramatika kļūst sarežģītāki. Taču bērnam nav jāzina sava nākotnes profesija, lai valodas apguvei būtu jēga. Mācoties valodu, viņš vingrinās klausīties, jautāt un paskaidrot savu domu. Šīs prasmes noder arī sarunās latviešu valodā.

Vecāki var palīdzēt, neprasot tūlītēju brīvu runu. Piemēram, pēc īsa teksta izlasīšanas var pārrunāt, kuri vārdi bija saprotami un ko varēja nojaust pēc konteksta. Ja bērns kļūdās, sarunu var turpināt, palīdzot atrast vajadzīgo vārdu. Tas dod vairāk iespēju valodu lietot, nebaidoties no katras nepilnības.

Kāpēc valodu prasmes ir svarīgas darbā

Darbā nepieciešamās valodas atšķiras atkarībā no amata un cilvēkiem, ar kuriem jāsazinās. Vienā darbavietā galvenais uzdevums var būt skaidri rakstīt latviski. Citā papildus vajag izlasīt informāciju svešvalodā vai sarunāties ar klientu. Tādēļ jautājums «kuru valodu mācīties?» ir lietderīgāks, ja tam pievieno «kādam uzdevumam?».

Dažkārt vajadzīga plaša valodas prasme, bet citreiz pietiek sākt ar šaurāku mērķi: saprast darba jomas biežākos terminus, uzrakstīt īsu vēstuli vai uzdot precizējošu jautājumu. Šāds mērķis palīdz pamanīt progresu. Tas arī atgādina, ka valodas apguve nav tikai skolas vecuma cilvēku nodarbe.

Daudzvalodīgā sarunā nozīme ir arī skaidrai saziņai. Ja sarunas biedrs kādu valodu vēl apgūst, var palīdzēt īsāki teikumi, iespēja pārjautāt un vienošanās par svarīgāko rakstiski. Tas ir praktisks veids, kā izvairīties no pārpratumiem neatkarīgi no tā, cik valodu katrs prot.

Neliels veids, kā sākt apgūt valodu

Eiropas Valodu dienai nav nepieciešams īpašs pasākums, lai tā kļūtu personiski noderīga. Var izvēlēties vienu valodu un vienu īsu, paveicamu uzdevumu: izlasīt nelielu tekstu, noklausīties sarunu vai iemācīties pajautāt to, kas pašam ikdienā vajadzīgs.

Pēc tam vērts pārbaudīt, vai apgūto var izmantot vēlreiz — nākamajā lasījumā, sarunā vai darba situācijā. Regulāra atgriešanās pie dažiem lietojamiem vārdiem var būt vērtīgāka par garu sarakstu, kas pēc dienas aizmirstas. 26. septembris var būt sākuma datums; turpmāko nosaka tas, vai valodai atrodas vieta ikdienā.

Avots: Eiropas Padome