ES MI akts: kas mainās Latvijas darbavietās un pakalpojumos

Lielākā daļa Eiropas Savienības Mākslīgā intelekta akta noteikumu kļuva piemērojami 2026. gada 2. augustā. Latvijas darba devējiem un digitālo pakalpojumu sniedzējiem tagad īpaši svarīgi uzskaitīt izmantotās mākslīgā intelekta sistēmas, noteikt savu lomu un pārbaudīt, vai lietotājiem un darbiniekiem ir sniegta vajadzīgā informācija. Tomēr ne visām prasībām ir viens termiņš, tādēļ katrs pienākums jāpārbauda regulas pārejas grafikā.

Autors un izdevējs: “Paradīzes” redakcija. Publicēts 2026. gada 31. augustā.

Konteksts lasītājiem

• Lielākā daļa regulas noteikumu ir piemērojami no 2026. gada 2. augusta.
• Darba devējiem jāpārbauda rīki, kas atlasa, vērtē vai uzrauga darbiniekus.
• Tērzēšanas sistēmām un sintētiskam saturam noteiktos gadījumos vajadzīga skaidra atklāšana.
• Konkrētais pienākums ir atkarīgs no sistēmas riska, izmantošanas nolūka un uzņēmuma lomas.

Atšķirīgi termiņi dažādām prasībām

Regula (ES) 2024/1689 stājās spēkā 2024. gada 1. augustā, taču tās piemērošana tika sadalīta vairākos posmos. Aizliegtās mākslīgā intelekta prakses un prasība nodrošināt pietiekamu darbinieku kompetenci mākslīgā intelekta jomā sāka darboties 2025. gada 2. februārī. Daļa pārvaldības un vispārīga lietojuma modeļu noteikumu kļuva piemērojama 2025. gada 2. augustā.

Galvenais piemērošanas posms sākās 2026. gada 2. augustā. Savukārt atsevišķām augsta riska sistēmām, kas saistītas ar regulētiem produktiem, pārejas termiņš sniedzas līdz 2027. gada 2. augustam. Var būt nozīmīgs arī sistēmas laišanas tirgū laiks, vēlākas būtiskas izmaiņas un konkrētais lietošanas nolūks.

Tāpēc ar vispārīgu apgalvojumu, ka “akts jau pilnībā darbojas”, nepietiek. Jāpārbauda regulas 113. pants, attiecīgajai sistēmai piemērojamie panti un pielikumi, kā arī uzņēmuma faktiskā loma tās piegādes ķēdē.

Riska pakāpi nosaka sistēmas paredzētais lietojums

Mākslīgā intelekta akts izmanto uz risku balstītu pieeju. Dažas prakses ir aizliegtas, augsta riska sistēmām paredzētas stingrākas prasības, bet noteiktiem rīkiem galvenais pienākums ir caurskatāmība. Daudzi ikdienišķi lietojumi var būt minimāla riska kategorijā.

Vērtējot darba rīku, izšķirošs nav tikai tā nosaukums vai izmantotais modelis. Jāņem vērā, kādam nolūkam sistēma paredzēta un kā tās rezultāts ietekmē cilvēku. Piemēram, mākslīgais intelekts kandidātu atlasē, paaugstināšanas vai darba attiecību izbeigšanas lēmumos, uzdevumu sadalē un darbinieku snieguma uzraudzībā var ietilpt augsta riska jomā.

Atsevišķas prakses nav pieļaujamas. Regula, piemēram, ierobežo emociju izsecināšanu darbavietā, izņemot noteiktus medicīniskus vai drošības nolūkus. Tas nozīmē, ka darba devējam pirms šķietami ērta novērtēšanas rīka ieviešanas jānoskaidro ne vien tā precizitāte, bet arī tas, vai konkrētais lietojums vispār ir atļauts.

Darba devējam vajadzīga inventarizācija un cilvēka uzraudzība

Atbildība atšķiras starp sistēmas nodrošinātāju un izmantotāju. Nodrošinātājs parasti izstrādā sistēmu vai laiž to tirgū ar savu nosaukumu, savukārt izmantotājs to lieto savā profesionālajā darbībā. Uzņēmums var iegūt nodrošinātāja pienākumus arī tad, ja tas sistēmu būtiski pārveido vai maina tās paredzēto nolūku.

Latvijas organizācijai praktisks sākumpunkts ir šāds:

• Reģistrēt sistēmas īpašnieku, piegādātāju, nolūku, izmantotos datus un skartos cilvēkus.
• Noteikt, vai uzņēmums ir nodrošinātājs, izmantotājs, importētājs vai izplatītājs.
• Pieprasīt lietošanas instrukcijas, atbilstības informāciju un vajadzīgās žurnālfailu iespējas.
• Norīkot kompetentus cilvēkus, kuri drīkst apturēt vai neņemt vērā sistēmas rezultātu.
• Informēt darbiniekus un viņu pārstāvjus, ja darbavietā tiek izmantota attiecīga augsta riska sistēma.
• Pārskatīt sistēmu pēc būtiskām izmaiņām, nepaļaujoties tikai uz sākotnējo piegādātāja novērtējumu.

Cilvēka uzraudzība nedrīkst būt formāla atzīme procedūrā. Atbildīgajam darbiniekam jāspēj saprast sistēmas ierobežojumus, pamanīt neatbilstošu rezultātu un reāli iejaukties pirms lēmuma, kas būtiski ietekmē cilvēku.

Lietotājam jāzina, kad viņš sastopas ar mākslīgu saturu

Cilvēkam, kurš sarunājas ar mākslīgā intelekta sistēmu, noteiktos gadījumos jābūt informētam, ka otrā pusē nav cilvēks, ja vien tas jau nav acīmredzams. Sintētiskiem audio, attēlu, video un teksta materiāliem var būt vajadzīgs mašīnlasāms marķējums vai redzama norāde atkarībā no satura un izplatītāja lomas.

Arī dziļviltojuma izplatītājam jāatklāj, ka saturs ir mākslīgi radīts vai pārveidots. Sabiedrības informēšanai paredzētam mākslīgi radītam tekstam var būt līdzīgs pienākums, taču regula paredz izņēmumu gadījumiem, kad veikta cilvēka pārbaude vai redakcionāla kontrole un kāda persona uzņemas redakcionālo atbildību.

Ja augsta riska sistēma ir būtiski ietekmējusi individuālu lēmumu, cilvēkam noteiktos apstākļos var būt tiesības saņemt skaidru un jēgpilnu paskaidrojumu. Konkrētā situācija jāvērtē arī kopā ar datu aizsardzības, darba tiesību un patērētāju aizsardzības normām.

Regulas teksts un Eiropas Komisijas skaidrojums

Saistošais pamats ir Regula (ES) 2024/1689 portālā EUR-Lex. Eiropas Komisijas pārskats par Mākslīgā intelekta aktu saprotami izklāsta riska līmeņus un pakāpenisko piemērošanu, taču neaizstāj regulas tekstu.

Pirms sistēmas iegādes vai ieviešanas jāpārbauda tās paredzētais nolūks, riska kategorija, līgumā noteiktās pušu lomas un tieši šai prasībai piemērojamais datums. Sarežģītā vai individuālā gadījumā nepieciešams atbilstošs juridisks un datu aizsardzības izvērtējums.

Avots: Eiropas Komisija