D vitamīns Latvijā: kāpēc ar uzturu vien var nepietikt

Autors: “Paradīzes” veselības redakcija
Atjaunināts: 2026. gada 30. augustā

Latvijas platuma grādos no oktobra līdz aprīlim saules ultravioletais B starojums bieži nav pietiekams stabilai D vitamīna veidošanai ādā. Arī uzturs ne vienmēr nodrošina vajadzīgo daudzumu. Tomēr nogurums vai biežāka slimošana automātiski nenozīmē D vitamīna trūkumu — droša rīcība sākas ar ārsta konsultāciju un asinsanalīzēm, nevis patvaļīgi izvēlētu uztura bagātinātāja devu.

Svarīgākais pirms tumšā gadalaika

• D vitamīns piedalās imūnsistēmas, muskuļu un kaulu normālas darbības nodrošināšanā.
• Latvijas tumšajos mēnešos tā veidošanās ādā būtiski samazinās.
• Treknas zivis un bagātināti produkti palīdz, bet ne vienmēr novērš deficītu.
• D vitamīna stāvokli parasti izvērtē, nosakot 25-hidroksivitamīnu D jeb 25(OH)D asinīs.
• Pirms jebkāda uztura bagātinātāja lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes.

Kāpēc Latvijas ziemā saules gaisma bieži nav pietiekama

D vitamīns ir taukos šķīstošs vitamīns un vienlaikus bioloģiski aktīvu savienojumu priekštecis. Organisms to var uzņemt ar pārtiku, taču nozīmīga daļa veidojas ādā ultravioletā B starojuma ietekmē.

No oktobra līdz aprīlim saule Latvijā atrodas salīdzinoši zemu, dienas ir īsas, bet ādu lielākoties sedz apģērbs. Tādēļ pat regulāra uzturēšanās ārā ne vienmēr nodrošina pietiekamu D vitamīna sintēzi. Stikls ultravioletā B starojuma iedarbību arī būtiski ierobežo, tāpēc atrašanās saulainā telpā nav līdzvērtīga D vitamīna veidošanai ārā.

Vasarā situācija var būt labvēlīgāka, tomēr rezultātu ietekmē mākoņainība, diennakts laiks, ādas pigmentācija, vecums, apģērbs un saules aizsarglīdzekļu lietošana. Tas nenozīmē, ka būtu droši ilgstoši sauļoties: ādas aizsardzība pret apdegumiem un ultravioletā starojuma radītiem bojājumiem joprojām ir būtiska.

D vitamīna saistība ar imunitāti, muskuļiem un enerģiju

D vitamīna receptori atrodami daudzos organisma audos. Tas palīdz regulēt kalcija un fosfora vielmaiņu, atbalsta kaulu mineralizāciju, muskuļu darbību un vairākus imūnās atbildes procesus.

Tas gan nenozīmē, ka lielas devas novērš saaukstēšanos vai ārstē infekcijas. Pētījumos ieguvums parasti ir ticamāks cilvēkiem, kuriem sākotnēji konstatēts deficīts, bet rezultāti dažādās pacientu grupās atšķiras. D vitamīna preparāti neaizstāj vakcināciju, sabalansētu uzturu, miegu vai ārsta nozīmētu ārstēšanu.

Nogurums, muskuļu vājums un pazemināta pašsajūta var būt saistīti ar D vitamīna trūkumu, taču šie simptomi nav specifiski. Līdzīgas sūdzības var izraisīt dzelzs vai B12 vitamīna deficīts, vairogdziedzera darbības traucējumi, miega problēmas, infekcijas, stress un citas veselības problēmas.

Tādēļ apgalvojums, ka D vitamīns noteikti “palielinās enerģiju”, būtu pārāk vienkāršots. Ja analīzes apstiprina nepietiekamu līmeni, tā koriģēšana var palīdzēt novērst ar deficītu saistītās izpausmes, taču ilgstošam nogurumam vajadzīgs plašāks medicīnisks izvērtējums.

Kāpēc ar pārtiku vien var nepietikt

Dabiski nozīmīgs D vitamīna daudzums ir tikai daļā pārtikas produktu. Vērtīgākie avoti parasti ir treknas zivis, piemēram, lasis, siļķe, skumbrija un sardīnes. Mazākā daudzumā tas sastopams olu dzeltenumā, aknās un atsevišķās sēnēs. Pieejami arī ar D vitamīnu bagātināti piena produkti, augu dzērieni vai brokastu produkti.

Praktiska problēma ir regularitāte un porciju lielums. Cilvēks var ēst veselīgi, bet treknas zivis lietot reti vai izvēlēties produktus, kas nav bagātināti. Turklāt uzņemtais daudzums dažādos produktos atšķiras, un etiķetē norādītā vērtība jāvērtē kopā ar visu ēdienkarti.

Uzturs joprojām ir svarīgs, jo tas nodrošina ne tikai D vitamīnu, bet arī olbaltumvielas, taukskābes un minerālvielas. Taču pārtikas avotu esamība pati par sevi neapstiprina, ka konkrētam cilvēkam asinīs ir optimāls D vitamīna līmenis.

Kam deficīta risks var būt lielāks

Paaugstināts risks var būt cilvēkiem, kuri maz uzturas ārā, dzīvo vai strādā galvenokārt telpās, valkā ādu nosedzošu apģērbu vai uzturā nelieto zivis un bagātinātus produktus. Īpaša uzmanība var būt vajadzīga senioriem, jo līdz ar vecumu D vitamīna veidošanās ādā kļūst mazāk efektīva.

Riska grupā var būt arī cilvēki ar tumšāku ādas pigmentāciju, aptaukošanos, tauku uzsūkšanās traucējumiem, aknu vai nieru slimībām, kā arī pacienti, kuri lieto noteiktas zāles. Grūtniecības, zīdīšanas un bērnu vecuma gadījumā lēmumi par preparātiem jāpieņem sadarbībā ar veselības aprūpes speciālistu.

Riska faktors vēl nav diagnoze. Diviem cilvēkiem ar līdzīgu dzīvesveidu analīžu rezultāti var atšķirties, tāpēc devas izvēle tikai pēc gadalaika, vecuma vai internetā atrastas tabulas nav pietiekami droša.

Droša pārbaude sākas ar 25(OH)D asinsanalīzi

D vitamīna stāvokļa izvērtēšanai parasti izmanto 25(OH)D analīzi. Rezultātu nedrīkst interpretēt atrauti no laboratorijas mērvienībām, references intervāla, simptomiem, slimībām un lietotajiem medikamentiem.

Drošs rīcības plāns ir šāds:

1. Pārrunājiet ar ģimenes ārstu pašsajūtu, uzturu, saules iedarbību, slimības un lietotās zāles.
2. Veiciet ārsta ieteiktās asinsanalīzes, tostarp 25(OH)D pārbaudi, ja tā ir pamatota.
3. Kopā ar ārstu izvērtējiet rezultātu un piemērotāko rīcību.
4. Ja nozīmēts preparāts, precizējiet devu, lietošanas ilgumu un atkārtotas pārbaudes laiku.
5. Informējiet ārstu par visiem citiem preparātiem, lai nejauši nesummētu D vitamīnu no vairākiem avotiem.

Pirms jebkādu uztura bagātinātāju lietošanas obligāti jākonsultējas ar ārstu un jāveic asinsanalīzes. SPKC sabiedrības veselības materiāli un vadlīnijas ir noderīgs Latvijas konteksta atskaites punkts, taču tie neaizstāj individuālu medicīnisku konsultāciju.

Pārāk liela deva var radīt veselības risku

Tā kā D vitamīns ir taukos šķīstošs, ilgstoši pārmērīga uzņemšana var izraisīt toksicitāti un paaugstinātu kalcija līmeni asinīs. Iespējamās pazīmes ir slikta dūša, vemšana, izteiktas slāpes, bieža urinēšana, vājums, apjukums un nieru darbības traucējumi.

Īpaša piesardzība vajadzīga cilvēkiem ar nieru slimībām, paaugstinātu kalcija līmeni, nierakmeņiem, sarkoidozi, epitēlijķermenīšu darbības traucējumiem vai citām slimībām, kas ietekmē kalcija vielmaiņu. D vitamīns var būt jāpielāgo arī noteiktu medikamentu lietošanas laikā.

Vairāk ne vienmēr nozīmē labāk. Ārstējošā deva, ko ārsts īslaicīgi nozīmē apstiprināta deficīta gadījumā, nav automātiski piemērota ikdienas profilaksei vai citam cilvēkam.

Ko praktiski darīt pirms oktobra

Pārskatiet, cik regulāri uzturā ir treknas zivis un ar D vitamīnu bagātināti produkti, bet neuzskatiet ēdienkartes novērtējumu par analīžu aizstājēju. Pierakstiet visus lietotos vitamīnus un pārbaudiet to etiķetes — D vitamīns var būt gan atsevišķā preparātā, gan multivitamīnos vai zivju eļļā.

Ja ir ilgstošs nogurums, muskuļu vājums, kaulu sāpes vai citi traucējoši simptomi, sazinieties ar ārstu. Ja pēc izmeklējumiem tiek nozīmēts D vitamīns, ievērojiet konkrēto devu un kontroles plānu. Tas ir drošāks ceļš nekā universāla preparāta izvēle tikai tādēļ, ka sācies tumšais gadalaiks.

Avots: Editorial research