Vācijas vienotības diena: kāpēc 3. oktobris ir svarīgs arī Latvijai

Katru gadu 3. oktobrī Vācija atzīmē valsts atkalapvienošanos. 1990. gada 3. oktobrī Vācijas Demokrātiskā Republika pievienojās Vācijas Federatīvajai Republikai, noslēdzot Vācijas pēckara dalījuma posmu. Latvijai šis datums palīdz saprast laikmetu, kurā tika atjaunota arī tās neatkarība. Tās bija atšķirīgas norises ar atšķirīgiem juridiskiem pamatiem un lēmumiem.

Kāpēc Vācijas svētku datums ir 3. oktobris

Berlīnes mūra krišana 1989. gada 9. novembrī kļuva par redzamāko Vācijas dalījuma beigu simbolu. Tomēr tā vēl nenozīmēja, ka abas Vācijas valstis tajā dienā bija apvienotas. Pēc robežas atvēršanas bija jāvienojas par valsts pārvaldi, ekonomiku un apvienošanās starptautiskajiem nosacījumiem.

Par Vācijas vienotības dienu izraudzīts 3. oktobris, jo 1990. gadā tieši tad notika atkalapvienošanās. Vācijas federālā valdība šo datumu saista ar Vācijas vienotību. Atšķirība starp 1989. gada novembri un 1990. gada oktobri ir būtiska: pirmais datums apzīmē robežas atvēršanu Berlīnē, otrais — vienotas valsts izveidi. Tādēļ, meklējot Vācijas valsts svētku datumu, mūra krišanas gadadiena un vienotības diena nav savstarpēji aizstājamas.

Lasi arī: Kāpēc 18. novembris ir Latvijas valsts svētki

Vācija bija sadalīta kopš Otrā pasaules kara beigām. Austrumvācija un Rietumvācija piederēja atšķirīgām politiskajām un drošības sistēmām, tāpēc apvienošanās skāra ne vien abu valstu iedzīvotājus. Tai bija vajadzīgs arī starptautisks risinājums jautājumiem, kas bija saistīti ar pēckara kārtību Eiropā.

1989.–1991. gads: blakus norises, atšķirīgi lēmumi

Īsa laika līnija parāda, cik tuvu laikā atradās Vācijas un Latvijas pārmaiņas, vienlaikus saglabājot robežu starp tām:

• 1989. gada 9. novembris: tiek atvērta Berlīnes mūra robeža. Tas ir pagrieziena punkts Vācijā, bet vēl nav atkalapvienošanās datums.
• 1990. gada 4. maijs: Latvijas PSR Augstākā padome pieņem deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Tā nosaka Latvijas ceļu uz valstiskās neatkarības atjaunošanu.
• 1990. gada 3. oktobris: notiek Vācijas atkalapvienošanās. Šo dienu Vācija atzīmē kā valsts svētkus.
• 1991. gada janvāris: barikāžu laikā Latvijas iedzīvotāji aizstāv neatkarības atjaunošanas procesu un svarīgus valsts objektus.
• 1991. gada 21. augusts: Latvijas Augstākā padome pieņem konstitucionālo likumu par Latvijas Republikas valstisko statusu, nostiprinot pilnīgas neatkarības atjaunošanu.

Šajā laika līnijā nav viena notikuma, kas automātiski izraisītu nākamo. Lēmumus pieņēma dažādas institūcijas atšķirīgos apstākļos. Vācijas apvienošanās bija divu pēc kara izveidotu Vācijas valstu apvienošana; Latvijas mērķis bija atjaunot 1918. gadā dibinātās valsts neatkarību pēc padomju okupācijas.

Arī vārdu izvēle palīdz pamanīt šo atšķirību. Runājot par Vāciju, datums apzīmē atkalapvienošanos. Runājot par Latviju, 4. maija deklarācija un 21. augusta lēmums pieder pie neatkarības atjaunošanas procesa. Viena valsts svētku datumu nevar izmantot kā īsu apzīmējumu abu valstu vēsturei.

Ko Vācijas atkalapvienošanās mainīja Eiropā

Vācijas atkalapvienošanās mainīja Eiropas politisko karti: tās centrā atkal bija viena Vācijas valsts. Tā iezīmēja arī plašāku pārmaiņu laiku, kurā vājinājās Eiropas pēckara dalījums. Daudzviet cilvēki un valdības pārskatīja attiecības ar padomju sistēmu, taču šo pārmaiņu gaita katrā valstī bija sava.

Vācijas gadījumā jautājums bija par divu valstu apvienošanu un tās nosacījumu saskaņošanu. Latvijā izšķirošs bija jautājums par valsts nepārtrauktību un neatkarības atjaunošanu. Tāpēc 3. oktobris nav Latvijas neatkarības diena un Vācijas notikumi neaizstāj Latvijas 4. maija vai 21. augusta nozīmi.

Šī atšķirība palīdz precīzāk lasīt arī tā laika ziņas un atmiņas. Vārdi „vienotība” un „neatkarība” var parādīties vienā stāstā par Eiropu, tomēr tie raksturo dažādus politiskus mērķus. Kopīgais ir laikmets, nevis viens juridisks process.

Kāpēc datums ir nozīmīgs Latvijas lasītājam

Latvijas skatījumā 3. oktobris ir atskaites punkts, kas ļauj salīdzināt pārmaiņu tempu Eiropā. Kad Vācija jau atzīmēja apvienošanos, Latvija atradās neatkarības atjaunošanas pārejas posmā. 1990. gada 4. maija deklarācija bija pieņemta, bet 1991. gada augusta lēmums par pilnīgas neatkarības atjaunošanu vēl bija priekšā.

Tas palīdz izvairīties no maldīga priekšstata, ka 1990. gada rudenī visi Eiropas dalījuma jautājumi jau bija atrisināti. Vācijas vienotība bija sasniegta, savukārt Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas process turpinājās. Arī pašām Baltijas valstīm bija savi lēmumi un notikumu secība, ko nevar ietilpināt vienā Vācijas vēstures datumā.

Latvijas notikumu secību palīdz pārbaudīt atsevišķi: vispirms 4. maija deklarācija, pēc tam 1991. gada barikādes un 21. augusta lēmums par valstisko statusu. Vēlāk neatkarības nostiprināšanas gaitā nozīmīga bija arī Krievijas karaspēka izvešana.

Avots: Vācijas federālā valdība