Latvijas inflācija 2026. gada decembrī: vai tā sasniegs 3%?

Latvijas mājsaimniecībām gada nogales cenu kāpums būs svarīgs ikdienas izdevumu rādītājs. Eurostat publicē saskaņotā patēriņa cenu indeksa mēneša gada pārmaiņas, pēc kurām varēs pārbaudīt, vai 2026. gada decembrī inflācija sasniegusi vismaz 3,0%. Šī prognoze attiecas uz decembra salīdzinājumu ar 2025. gada decembri. Tās iznākums kļūs zināms tikai pēc attiecīgā Eurostat rādītāja publicēšanas.

Kāds ir prognozes jautājums?

• Jautājums: vai Latvijas saskaņotā patēriņa cenu indeksa gada pārmaiņa 2026. gada decembrī būs vismaz 3,0%?
• Prognozes termiņš: 2026. gada 31. decembris.
• Atbilde “jā”: Eurostat publicētais decembra gada pārmaiņas rādītājs ir 3,0% vai augstāks.
• Atbilde “nē”: šis rādītājs ir zemāks par 3,0%.
• Pārbaude: Latvijas decembra rādītājs Eurostat mēneša gada pārmaiņu datu tabulā, kad tas būs publicēts.

Termiņš nosaka, par kuru mēnesi tiek izteikta prognoze; tas nav datu publicēšanas datums. Decembra cenu līmeni var aprēķināt tikai pēc mēneša beigām, tādēļ 31. decembrī vēl nevarēs droši pateikt, kura atbilde ir pareiza. Iznākumu noteiks vēlāk publicētais Eurostat skaitlis par Latviju un tieši šo mēnesi.

Kāpēc jāskatās gada pārmaiņa, nevis decembra cenu kustība?

Eurostat skaidro, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss jeb SPCI ir salīdzināms inflācijas mērs Eiropas valstīm. Gada pārmaiņa rāda, par cik procentiem kopējais patēriņa cenu līmenis mainījies salīdzinājumā ar to pašu mēnesi iepriekšējā gadā. Šeit salīdzinājums ir starp 2026. gada decembri un 2025. gada decembri.

Tāpēc viena mēneša cenu kritums vēl nenozīmē, ka gada inflācija būs zem 3,0%. Ja cenas novembrī un decembrī mazliet samazinātos, tās tik un tā varētu būt ievērojami augstākas nekā iepriekšējā gada decembrī. Iespējama arī pretēja situācija: kāda prece decembrī strauji sadārdzinās, bet kopējā indeksa gada pieaugums paliek zem sliekšņa.

SPCI aptver patēriņa preču un pakalpojumu kopumu. Tas nav ne pārtikas cenu indekss, ne mājsaimniecības personīgās iepirkumu pieredzes mērījums. Cilvēks, kura izdevumos liela vieta ir pārtikai vai mājoklim, cenu kāpumu var izjust citādi, nekā rāda kopējais Latvijas rādītājs.

Kur atrodas jaunākais publicētais atskaites punkts?

Pirms spriest par decembri, jānoskaidro pēdējais publicētais Latvijas SPCI gada pārmaiņas mēnesis un tā vērtība. Eurostat datu tabula ir vieta, kur šo atskaites punktu var pārbaudīt, izvēloties Latviju, gada pārmaiņas un jaunāko pieejamo mēnesi. Šeit izmantotajā avotu informācijā nav apstiprināts konkrēts jaunākā mēneša skaitlis vai tā publicēšanas datums, tādēļ to nevar godprātīgi salīdzināt ar 3,0% slieksni kā jau zināmu faktu.

Kad jaunākais skaitlis ir redzams, salīdzinājums ir vienkāršs: vērtība virs 3,0% nozīmētu, ka līdz decembrim inflācijai jāsamazinās, lai atbilde kļūtu “nē”. Vērtība zem 3,0% nozīmētu, ka gada pieaugumam jāpaātrinās, lai atbilde kļūtu “jā”. Vērtība tieši 3,0% atbilstu “jā” nosacījumam, taču arī tā vēl nebūtu decembra rezultāts.

Šim sākuma punktam vien nepietiek. Starp pēdējo publicēto mēnesi un decembri var mainīties gan preču un pakalpojumu cenas, gan salīdzinājuma bāze. Tādēļ pat vairāki mēneši vienā sliekšņa pusē negarantē, ka turpat atradīsies arī gada nogales rādītājs.

Kā inflācija līdz decembrim varētu sasniegt 3%?

Ceļš uz atbildi “jā” būtu iespējams, ja cenu kāpums turpmākajos mēnešos saglabātos pietiekami plašs vai atkal kļūtu straujāks. Piemēram, ilgstošāks pārtikas, enerģijas vai pakalpojumu sadārdzinājums varētu celt kopējo indeksu. Precīzu ietekmi gan nosaka šo izdevumu svars indeksā un pārējo cenu izmaiņas, tādēļ viena pamanāma cenu zīme pati par sevi prognozi neizšķir.

Nozīme ir arī iepriekšējā gada decembra cenu līmenim. Gada pārmaiņa var pieaugt pat tad, ja pašreizējā mēneša cenu kustība nešķiet īpaši strauja, ja salīdzinājuma punkts pirms gada bijis salīdzinoši zems. Lai novērtētu šo iespēju, jāskatās secīgi mēneša dati, ne tikai viens pēdējais procentu skaitlis.

Mājsaimniecībām 3,0% sasniegšana nozīmētu, ka kopējais patēriņa cenu līmenis decembrī būtu vismaz par šādu daļu augstāks nekā gadu iepriekš. Tas nepateiktu, ka katra ģimene vai katrs pirkums kļuvis tieši par 3,0% dārgāks. Ietekme uz budžetu atšķirtos atkarībā no cilvēka ierastajiem izdevumiem.

Kāds būtu ceļš uz rezultātu zem 3%?

Atbilde “nē” būtu iespējama, ja gada cenu pieaugums līdz decembrim kļūtu lēnāks un Eurostat publicētais rādītājs paliktu zem 3,0%. To varētu veicināt lēnāks cenu kāpums vairākās izdevumu grupās, atsevišķu cenu samazinājums vai augstāka salīdzinājuma bāze 2025. gada decembrī. Šie ir iespējamie attīstības ceļi, nevis apgalvojumi par jau notikušām pārmaiņām.

Arī zemāka inflācija nenozīmētu, ka cenas kopumā atgriezušās agrākajā līmenī. Ja gada pārmaiņa būtu, piemēram, 2,9%, kopējais cenu līmenis joprojām būtu augstāks nekā gadu iepriekš; tas tikai atrastos zem šīs prognozes sliekšņa. Atšķirība starp lēnāku sadārdzinājumu un cenu kritumu ir būtiska, plānojot ikdienas tēriņus.

Vienlīdz svarīgi ir nepārspīlēt nelielu attālumu līdz robežai. Rādītājs tieši zem 3,0% dotu atbildi “nē”, bet rādītājs tieši pie 3,0% — “jā”. Šāda precīza robeža palīdz pārbaudīt prognozi, tomēr nepadara mājsaimniecību pieredzi abās robežas pusēs krasi atšķirīgu.

Kad būs zināma galīgā atbilde?

Galīgā pārbaude būs iespējama pēc tam, kad Eurostat publicēs Latvijas 2026. gada decembra SPCI gada pārmaiņu. Datu tabulā jāpārbauda valsts, mēnesis un mērvienība: vajadzīgs Latvijas gada pārmaiņas procents par decembri, nevis mēneša pārmaiņa pret novembri vai citas valsts rādītājs.

Ja publicētā vērtība būs vismaz 3,0%, prognozes atbilde būs “jā”; ja tā būs zemāka, atbilde būs “nē”. Līdz tam jaunākie mēneša dati var palīdzēt saprast virzienu, bet tie neaizstāj decembra rezultātu. Lasītājam nākamais izšķirošais solis ir atvērt Eurostat tabulu pēc decembra datu publicēšanas un salīdzināt tajā norādīto Latvijas gada pārmaiņu ar 3,0% robežu.

Avots: Eurostat