8. septembris: kā rakstpratība kļuva par drošības prasmi

Katru gadu 8. septembrī atzīmē Starptautisko rakstpratības dienu. Tās nozīme vairs neaprobežojas ar spēju izlasīt teikumu vai uzrakstīt savu vārdu: rakstpratība palīdz saprast līgumu, valsts paziņojumu un veselības norādi, kā arī pamanīt manipulāciju digitālajā vidē.

Mūsdienu cilvēks vienas dienas laikā sastopas ar bankas noteikumiem, pārtikas marķējumu, darba dokumentiem, pašvaldības informāciju, sociālo tīklu ierakstiem un ziņām. Katrā no šīm situācijām lasīšana kļūst par praktisku drošības instrumentu, jo nepietiek tikai atpazīt vārdus — jāspēj novērtēt arī to nozīme, avots un iespējamās sekas.

Svarīgākais īsumā:

Lasi arī: 17. septembris Latvijas vēsturē: Kultūras mantojuma atskats

• UNESCO rakstpratību saista ar cilvēktiesībām un sabiedrības attīstību.
• Lasītprasme ietver teksta izpratni, ne tikai burtu atpazīšanu.
• Digitālajā vidē tai pievienojas avotu un manipulācijas paņēmienu izvērtēšana.
• Latvijas lasīšanas vēsturi palīdz pētīt digitalizētās grāmatas un prese.

No iespiestas lappuses līdz līdzdalībai sabiedrībā

Vēsturiska avīzes lappuse šodien var parādīties datora ekrānā dažu sekunžu laikā. Tajā redzamais nav tikai sens teksts. Sludinājumi, noteikumi, sabiedriskie paziņojumi un redakciju raksti ļauj ieraudzīt, kā lasīšana dažādos laikos bija saistīta ar darbu, izglītību, pārvaldi un ikdienas izvēlēm.

Rakstītā vārda izplatīšanās paplašināja iespēju nodot zināšanas ārpus mutiskas sarunas. Grāmata varēja saglabāt pieredzi, laikraksts — informēt par notikumiem, bet iesniegums vai līgums — piešķirt cilvēka lēmumam juridisku formu. Tādēļ rakstpratība pakāpeniski kļuva ne tikai par izglītības sasniegumu, bet arī par priekšnoteikumu pilnvērtīgai līdzdalībai sabiedrībā.

Šī vēsture tomēr nav aprakstāma kā vienmērīga virzība no nezināšanas uz zināšanām. Lasīšanas iespējas ietekmēja izglītības pieejamība, valoda, dzīvesvieta, ienākumi un piekļuve drukātiem izdevumiem. Arī prasme izlasīt vienkāršu tekstu vēl nenozīmēja spēju droši orientēties sarežģītā administratīvā vai juridiskā dokumentā.

Tāpēc vēsturiskajos avotos būtiski skatīties ne tikai uz to, vai cilvēki lasīja, bet arī uz to, ko viņiem vajadzēja lasīt. Mācību grāmata, laikraksta ziņa, nodokļu paziņojums un darba līgums prasīja atšķirīgu izpratnes līmeni un deva atšķirīgas iespējas rīkoties.

Kāpēc UNESCO rakstpratībai veltīja 8. septembri

UNESCO Starptautisko rakstpratības dienu atzīmē katru gadu 8. septembrī. Organizācija rakstpratību aplūko kā cilvēktiesību un sabiedrības attīstības jautājumu, nevis tikai kā individuālu skolas laikā apgūtu iemaņu.

Šāds skatījums maina arī jautājumu, ko sabiedrība uzdod. Nepietiek noskaidrot, vai cilvēks prot tehniski izlasīt tekstu. Jāvērtē, vai informācija ir uzrakstīta saprotami, vai tā ir pieejama dažādām sabiedrības grupām un vai lasītājam ir iespēja izmantot iegūto informāciju savās interesēs.

Rakstpratība ietekmē cilvēka spēju turpināt mācības, atrast darbu, izmantot sabiedriskos pakalpojumus un aizstāvēt savas tiesības. Tā ietekmē arī sabiedrību kopumā: nesaprotami dokumenti, sarežģīta valoda un maldinoši vēstījumi rada nevienlīdzību pat tad, ja informācija formāli ir publiskota.

Starptautiskā diena tādēļ atgādina par divpusēju atbildību. Cilvēkam ir vajadzīgas prasmes lasīt un izvērtēt, bet iestādēm, uzņēmumiem un medijiem informācija jāveido skaidra, pārbaudāma un cilvēkam izmantojama.

Mūsdienu rakstpratība sākas pēc teksta izlasīšanas

Vienkāršākajā nozīmē rakstpratība ir spēja lasīt un rakstīt. Ikdienā šī definīcija ir kļuvusi plašāka, jo cilvēkam jāspēj saprast teksta nolūku, salīdzināt apgalvojumus un pieņemt pamatotu lēmumu.

Līgums nav tikai vārdu virkne

Parakstot īres, darba, kredīta vai sakaru pakalpojumu līgumu, svarīgi ir ne vien izlasīt dokumentu, bet arī pamanīt termiņus, izņēmumus, papildu maksājumus un pušu pienākumus. Sarežģīts formulējums var slēpt būtisku nosacījumu pat tad, ja katrs vārds atsevišķi ir pazīstams.

Līdzīgi ir ar valsts un pašvaldību paziņojumiem. Lasītājam jāatšķir informējošs paziņojums no lēmuma, jāsaprot, kam tas adresēts, kāds ir rīcības termiņš un kur iespējams pārbaudīt dokumenta autentiskumu.

Veselības informācijā kļūdainai izpratnei var būt tiešas sekas. Zāļu lietošanas norādēs, pieraksta informācijā vai profilakses ieteikumos nozīme ir devām, nosacījumiem un brīdinājumiem. Ja teksts šķiet neskaidrs, drošāk ir lūgt skaidrojumu ārstniecības personai vai farmaceitam, nevis minēt tā nozīmi.

Digitālā vide pieprasa arī medijpratību

Internetā vienā plūsmā sastopas žurnālistika, reklāma, amatpersonu paziņojumi, privāti viedokļi un apzināti maldinošs saturs. Tādēļ mūsdienu rakstpratība cieši savienojas ar medijpratību.

Pirms uzticēties apgalvojumam, lasītājs var pārbaudīt:

• kas ir informācijas autors un publicētājs;
• kad materiāls publicēts un vai tas nav zaudējis aktualitāti;
• vai virsraksts atbilst pašam tekstam;
• uz kādiem dokumentiem, datiem vai speciālistiem apgalvojums balstīts;
• vai to neatkarīgi apstiprina vēl kāds uzticams avots.

Digitāla manipulācija bieži izmanto steigu un emocijas. Aicinājums nekavējoties dalīties, biedējošs virsraksts vai no konteksta izrauts attēls cenšas samazināt laiku, ko cilvēks velta pārbaudei. Šādā situācijā rakstpratība izpaužas arī kā spēja apstāties un neļaut tekstam automātiski noteikt savu rīcību.

Latvijas digitālais mantojums rāda, kā mainījusies lasīšana

Latvijas Nacionālās bibliotēkas Nacionālā digitālā bibliotēka nodrošina piekļuvi digitalizētam Latvijas kultūras mantojumam. Vēsturiskā prese un grāmatas ļauj pētīt gan valodas pārmaiņas, gan jautājumus, par kuriem sabiedrība tika informēta dažādos laikposmos.

Šos materiālus var lasīt vairākos līmeņos. Vienā gadījumā interesants ir pats saturs, citā — teksta uzbūve, lietotie jēdzieni, reklāmu solījumi vai veids, kā lasītājam skaidroti noteikumi un pienākumi. Salīdzinājums ar mūsdienu publikācijām palīdz pamanīt, kas komunikācijā mainījies un kas saglabājies.

Digitālais arhīvs vienlaikus māca piesardzību. Vēsturisks izdevums ir sava laikmeta liecība, nevis automātiski neitrāls patiesības apraksts. Lai saprastu tajā rakstīto, jāņem vērā publicēšanas laiks, izdevuma veids, auditorija un politiskais vai sabiedriskais konteksts.

Nav pamata no atsevišķas avīzes vai grāmatas izdarīt vispārīgus secinājumus par visas Latvijas sabiedrības rakstpratības līmeni. Toties šādi avoti var precīzi parādīt, kāda informācija bija pieejama, kā tā tika formulēta un kādas lasīšanas prasmes no cilvēka tika sagaidītas.

Drošības prasme, kuru nepieciešams atjaunot visu mūžu

Rakstpratība nav vienreiz iegūts apliecinājums. Mainoties tehnoloģijām, pakalpojumiem un informācijas videi, cilvēkam jāapgūst jauni dokumentu veidi, digitālas saskarnes un pārbaudes paņēmieni.

Ikdienā šo prasmi stiprina vienkāršs ieradums: pirms piekrist, parakstīt, samaksāt vai dalīties, noskaidrot teksta autoru, nolūku, datumu un sekas. Savukārt vēsturiskās preses un grāmatu lasīšana palīdz saprast, ka informācija vienmēr tapusi konkrētā laikā un noteiktam lasītājam.

Tādēļ 8. septembris nav tikai atgādinājums par burtiem un grāmatām. Tā ir diena, kas pievērš uzmanību cilvēka spējai saprast rakstīto pietiekami labi, lai mācītos, piedalītos sabiedrībā un pasargātu sevi no kļūdas vai manipulācijas.

Avots: UNESCO