15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: vai aktivitāte pārsniegs 60%?

Publicēts 2026. gada 28. augustā
Autors: Paradīzes redakcija

1. Saeimas vēlēšanas notiks 2026. gada 3. oktobrī, un viens no būtiskākajiem jautājumiem būs vēlētāju līdzdalība. Centrālās vēlēšanu komisijas datos par 2022. gadu aktivitāte sasniedza 59,43%, tāpēc līdz 60% robežai pietrūka tikai 0,57 procentpunktu. Prognozes iesniegšana noslēdzas vēlēšanu dienā, bet atbildi noteiks vēlāk publicētais CVK galīgais rezultāts.

Īsi par svarīgāko

• Jautājums: vai 15. Saeimas vēlēšanu aktivitāte visā Latvijā būs lielāka par 60,00%?
• Termiņš: prognozes iesniegšana beidzas 2026. gada 3. oktobrī.
• JĀ: CVK galīgajā rezultātā aktivitāte pārsniedz 60,00%.
• NĒ: galīgais rādītājs ir tieši 60,00% vai zemāks.
• Izšķirošais avots: Centrālās vēlēšanu komisijas publicētie galīgie vēlēšanu rezultāti.

Kāpēc 15. Saeimas vēlēšanas notiks tieši 3. oktobrī

Latvijas Republikas Satversmes 11. pants paredz, ka Saeimas vēlēšanas rīkojamas oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šis datums ir 3. oktobris, tādēļ vēlēšanu diena neizriet no politiskas vienošanās vai atsevišķa valdības lēmuma.

Saeimas vēlēšanu likums savukārt nosaka vēlēšanu norisi, balsu skaitīšanu un rezultātu noteikšanu. Tas ir svarīgi arī aktivitātes prognozei: izšķirošs būs nevis dienas laikā izskanējis novērtējums, aptauja vai mediju aprēķins, bet CVK apstiprinātais galīgais rādītājs.

Lasi arī: 15. Saeimas vēlēšanas 3. oktobrī: pārbaudes vēlētājiem

Prognozes slēgšanas datums un tās izšķiršanas brīdis nav viens un tas pats. Ja 3. oktobra vakarā vēl nebūs saskaitītas visas balsis vai publicēti tikai provizoriski dati, jautājums paliks neatrisināts līdz galīgā rezultāta paziņošanai.

59,43% ir tuvs, bet ne pietiekams atskaites punkts

CVK 14. Saeimas vēlēšanu rezultāti rāda, ka 2022. gadā nobalsoja 59,43% balsstiesīgo. Tas ir tuvākais oficiālais Saeimas vēlēšanu salīdzinājums, tomēr iepriekšējais rezultāts pats par sevi nepasaka, kā vēlētāji rīkosies 2026. gadā.

Starp 2022. gada rezultātu un noteikto robežu ir 0,57 procentpunkti. Tas nav tas pats, kas pieaugums par 0,57 procentiem. Turklāt šo starpību nevar droši pārvērst vienā nemainīgā vēlētāju skaitā, jo 2026. gada balsstiesīgo kopskaits var atšķirties no iepriekšējām vēlēšanām.

Tuvā starpība padara iespējamu gan JĀ, gan NĒ iznākumu. Salīdzinoši neliela līdzdalības palielināšanās varētu pacelt rezultātu virs robežas, bet līdzīgs vai zemāks aktivitātes līmenis atstātu to NĒ pusē. Pašlaik nav pamata kādu no šiem scenārijiem pasniegt kā drošu.

Balsošana ārvalstīs var ietekmēt kopējo aktivitāti

Latvijas pilsoņu balsojums ārvalstīs ir daļa no Saeimas vēlēšanu kopainas. Tādēļ diasporas līdzdalība var ietekmēt arī CVK publicēto kopējo aktivitātes procentu, kas tiks izmantots prognozes izšķiršanai.

Ārvalstīs dzīvojoša vēlētāja lēmumu var ietekmēt praktiskā balsošanas pieejamība, attālums līdz iecirknim, informācija par noteikto kārtību un personiskā interese par Latvijas politiku. Pat aktīva sabiedriskā kampaņa negarantē vienādu atsaucību dažādās valstīs un pilsētās.

Vērtējot pirmos vēlēšanu dienas skaitļus, būs svarīgi nepielīdzināt atsevišķu ārvalstu iecirkņu rezultātus visai diasporai. Atšķirīgi iecirkņu darba apstākļi un balsu apkopošanas laiks var radīt nepilnīgu agrīno ainu. Galīgajā vērtējumā nozīme būs tikai kopējam CVK rādītājam.

Mobilizācija un kandidātu sarakstu izvēle noteiks vēlētāju rīcību

Spēja pārliecināt ierasties vēlēšanu iecirknī

Vēlētāju mobilizācija nav tikai partiju reklāmas intensitāte. Līdzdalību var veicināt arī sabiedriskās diskusijas, vēlētāju izpratne par balsošanas iespējām un sajūta, ka izvēlei būs praktiska ietekme. Pretējs efekts iespējams, ja vēlētāji nejūtas pārstāvēti vai neredz pieņemamu izvēli.

Svarīga būs ne vien jau politiski aktīvo iedzīvotāju rīcība, bet arī tas, vai piedalīsies cilvēki, kuri iepriekšējās vēlēšanas izlaida. Tieši šīs grupas uzvedība var izšķirt nelielu starpību ap 60% robežu, tomēr tās aktivitāti nevar droši noteikt iepriekš.

Izvēle starp sarakstiem

Piedāvāto kandidātu sarakstu skaits un saturs var palielināt vai samazināt motivāciju balsot. Plašāka izvēle var palīdzēt vēlētājam atrast sev tuvāku piedāvājumu, taču sadrumstalots vai grūti salīdzināms piedāvājums var radīt neizlēmību.

No tā nevar secināt, kurš saraksts uzvarēs vai iegūs vairāk vietu. Aktivitātes prognoze vērtē tikai to, cik liela daļa balsstiesīgo piedalīsies, nevis balsu sadalījumu starp kandidātu sarakstiem.

Ko plašāka līdzdalība var mainīt nākamajā Saeimā

Lielāka aktivitāte pati par sevi nemaina Saeimas deputātu vietu kopskaitu un automātiski nenodrošina priekšrocības kādam politiskajam spēkam. Tomēr katra papildu balss var ietekmēt sarakstu iegūto balsu proporcijas un līdz ar to arī parlamenta sastāvu.

Ja vēlēšanās piedalās plašāks sabiedrības loks, rezultātos var tikt atspoguļota daudzveidīgāka vēlētāju izvēle. Tas nav garantēts, jo nozīme ir arī tam, par kuriem sarakstiem šie cilvēki balso. Vienāds aktivitātes procents var radīt ļoti atšķirīgu politisko rezultātu.

Parlamenta sastāvs tālāk ietekmēs valdības veidošanas sarunas. Valdību nenosaka aktivitātes procents vien: nozīme būs mandātu sadalījumam, partiju spējai vienoties un parlamenta atbalstam. Tāpēc 60% pārvarēšana būtu nozīmīga līdzdalības ziņa, nevis automātiska norāde uz konkrētu koalīciju.

Šīs izvēles sekas skar arī ikdienu. Saeima lemj par valsts budžetu, nodokļu regulējumu, izglītību, veselības aprūpi, drošību, transportu un sabiedriskajiem pakalpojumiem. Vēlētāju aktivitāte parāda, cik plašs balsstiesīgo loks ir piedalījies pārstāvju izvēlē, taču konkrēto lēmumu virzienu noteiks ievēlētais parlamenta vairākums.

Kā tieši tiks noteikta JĀ vai NĒ atbilde

Izšķiršanas noteikums ir apzināti stingrs. Prognoze atrisinās kā JĀ tikai tad, ja CVK 15. Saeimas vēlēšanu galīgajos rezultātos norādītā aktivitāte visā Latvijā būs lielāka par 60,00%.

Jebkurš no šiem rezultātiem nozīmēs NĒ:

• 60,00%;
• 59,99%;
• jebkurš cits rādītājs zem 60,00%.

Savukārt 60,01% vai lielāks galīgais rādītājs nozīmēs JĀ. Netiks izmantotas vēlētāju aptaujas, atsevišķu iecirkņu aktivitāte, dienas starprezultāti vai neoficiāli aprēķini. Ja CVK precizēs sākotnējos datus, izšķiroša būs galīgajos rezultātos publicētā vērtība.

Kam pievērst uzmanību 3. oktobrī un pēc vēlēšanām

Vēlēšanu dienā pirmie aktivitātes ziņojumi var palīdzēt saprast līdzdalības virzienu, taču tie vēl nebūs gala atbilde. Īpaši uzmanīgi jāvērtē salīdzinājumi ar iepriekšējām vēlēšanām dažādos dienas laikos, jo nepilnīgi dati var neietvert visus iecirkņus un ārvalstīs nodotās balsis.

Pēc iecirkņu slēgšanas galvenais pārbaudes punkts būs CVK publicētais visas Latvijas rezultāts. Jāmeklē tieši vēlētāju aktivitātes procents galīgajos 15. Saeimas vēlēšanu rezultātos. Mandātu sadalījums un valdības veidošana būs nākamie politiskie jautājumi, bet šo prognozi izšķirs viens skaitlis: vairāk vai ne vairāk par 60,00%.

Avots: Likumi.lv