15. Saeima 3. oktobrī: vai mandātus iegūs 7 saraksti?

1. Saeimas vēlēšanas 2026. gada 3. oktobrī noteiks ne tikai 100 deputātus, bet arī to, cik sadrumstalots būs nākamais parlaments. Saeimas vēlēšanu likumā noteiktais 5% slieksnis ir galvenais sākuma nosacījums, taču prognozes iznākumu noteiks tikai Centrālās vēlēšanu komisijas galīgais mandātu sadalījums. Līdz ar vēlēšanu dienu prognoze tiek slēgta, bet atbilde var kļūt zināma vēlāk.

Nosacījumi īsumā

• Jautājums: vai vismaz septiņi kandidātu saraksti iegūs kaut vienu mandātu?
• Termiņš: prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī.
• Atbilde “jā”: mandātus saņem septiņi vai vairāk sarakstu.
• Atbilde “nē”: mandātus saņem ne vairāk kā seši saraksti.
• Izšķirošais avots: CVK galīgais 15. Saeimas mandātu sadalījums.

3. oktobra balsojums parādīs nākamās Saeimas sadrumstalotību

Latvijas Republikas Satversme paredz, ka Saeimā ir 100 tautas priekšstāvju un vēlēšanas notiek oktobra pirmajā sestdienā. 2026. gadā šis datums ir 3. oktobris. Vēlētāju balsis izšķirs gan deputātu vietu sadalījumu, gan to, cik politiskajiem spēkiem būs jāvienojas par nākamās valdības izveidi.

Prognozes centrā nav jautājums par vienas konkrētas partijas uzvaru. Tā mēra, vai nākamajā parlamentā būs pārstāvēti vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti. Tas ir vienkārši saskaitāms rādītājs, tomēr ceļš līdz galīgajam skaitam būs atkarīgs no vairākiem savstarpēji saistītiem faktoriem.

Svarīgākais būs tas, cik sarakstu spēs pārsniegt 5% vēlēšanu slieksni, cik liels atbalsts paliks zem tā un kā balsis sadalīsies Saeimas vēlēšanu apgabalos. Pat nelielas atšķirības starp sarakstiem, kuri atrodas sliekšņa tuvumā, var mainīt parlamentā pārstāvēto spēku skaitu.

5% slieksnis vēl nav tas pats, kas iegūts mandāts

Saeimas vēlēšanu likums paredz, ka kandidātu saraksti, kuri visā Latvijā saņēmuši mazāk par 5% nodoto balsu kopskaita, mandātu sadalē nepiedalās. Tas nozīmē, ka valsts mēroga rezultāts vispirms nosaka, kuri saraksti vispār ir tiesīgi pretendēt uz deputātu vietām.

Tomēr sliekšņa pārvarēšana un mandāta saņemšana ir divi atšķirīgi fakti. Pirmais apliecina saraksta tiesības piedalīties vietu sadalē, savukārt otrais ir redzams tikai CVK publicētajā mandātu sadalījumā. Prognozes vajadzībām nedrīkst automātiski pieskaitīt sarakstu tikai tādēļ, ka tā balsu īpatsvars sasniedzis vai pārsniedzis 5%.

Praksē šāds atbalsta līmenis 100 vietu parlamentā sarakstam rada spēcīgas izredzes iegūt deputātu vietas. Tomēr prognozes izšķiršanā nepieciešams vienots un nepārprotams kritērijs: sarakstam CVK galīgajā sadalījumā jābūt piešķirtam vismaz vienam mandātam.

Šī atšķirība ir īpaši svarīga vēlēšanu naktī. Provizoriskie balsu procenti var radīt iespaidu, ka atbilde jau ir zināma, lai gan balsu skaitīšana, rezultātu precizēšana un mandātu aprēķins vēl nav noslēdzies.

Ceļš uz septiņiem sarakstiem ved caur konkurenci pie sliekšņa

Atbilde “jā” kļūs ticamāka, ja vairāki politiskie spēki nostiprināsies droši virs 5% robežas un vēlētāju balsis nebūs pārmērīgi koncentrētas dažos lielos sarakstos. Septītais mandātus ieguvušais saraksts var būt politiskais spēks ar salīdzinoši nelielu, bet pietiekami stabilu atbalstu visā valstī.

Savukārt atbilde “nē” kļūs ticamāka, ja balsis koncentrēsies sešos vai mazāk sarakstos vai vairāki konkurenti paliks nedaudz zem 5%. Ja daudz balsu saņem saraksti, kuri slieksni nepārvar, tie mandātu sadalē nepiedalās. Šādā situācijā parlamenta vietas sadala mazāks politisko spēku loks.

Ko var mainīt neliela balsu nobīde

Konkurence ap 5% robežu ir īpaši nozīmīga tādēļ, ka neliela vēlētāju izvēles maiņa var radīt atšķirīgu rezultātu visam parlamentam. Ja divi robežas tuvumā esoši saraksti to pārvar, pārstāvēto spēku skaits var pieaugt. Ja abi paliek zem sliekšņa, vietas koncentrējas starp pārējiem.

Rezultātu var ietekmēt arī vēlētāju aktivitāte. Saraksta absolūtais balsu skaits pats par sevi nepasaka, vai slieksnis sasniegts, jo tiek vērtēta tā daļa no visā Latvijā nodoto balsu kopskaita. Tādēļ atšķirīga aktivitāte starp vēlētāju grupām un reģioniem var mainīt procentuālo attiecību.

Pirms vēlēšanu noslēguma sabiedriskās domas aptaujas var raksturot noskaņojumu, bet tās neizšķir prognozi. Aptauju rezultāti, vēlēšanu dienas aptaujas un provizoriskā balsu skaitīšana nav aizstājēji CVK galīgajam mandātu sadalījumam.

Vēlēšanu apgabali var mainīt mandātu kopainu

Saeimas vēlēšanās valsts ir sadalīta vēlēšanu apgabalos, un deputātu vietu sadalījums ir saistīts ar tajos nodotajām balsīm. Tādēļ diviem sarakstiem ar šķietami līdzīgu valsts mēroga atbalstu mandātu aina var atšķirties, ja viņu vēlētāji ģeogrāfiski sadalīti nevienmērīgi.

Saraksts var būt īpaši spēcīgs atsevišķos apgabalos, bet citos saņemt daudz mazāku atbalstu. Cits politiskais spēks var uzrādīt vienmērīgāku rezultātu visā Latvijā. Šīs atšķirības ietekmē vietu sadali starp sarakstiem, kuri ir kvalificējušies mandātu sadalei.

Vēlētājam tas nozīmē, ka valsts kopējais procentu sadalījums ir tikai daļa no vēlēšanu rezultāta. Lai saprastu, vai parlamentā tiešām iekļuvuši vismaz septiņi saraksti, jāskatās nevis uz vienu procentu tabulu, bet uz galīgo deputātu vietu sadalījumu.

14. Saeimas rezultāts ir noderīgs salīdzinājums

CVK publicētajā 14. Saeimas vēlēšanu rezultātā mandātus ieguva septiņi kandidātu saraksti. Tas ir tieši prognozē noteiktais slieksnis un parāda, ka šāds parlamenta sadrumstalotības līmenis Latvijas vēlēšanu sistēmā ir iespējams.

Tomēr iepriekšējais rezultāts nav automātiski pārnesams uz 15. Saeimu. Var mainīties piedāvāto sarakstu loks, politisko spēku savstarpējā konkurence, vēlētāju aktivitāte un atbalsta sadalījums. Tādēļ 14. Saeimas sastāvs kalpo kā salīdzinājums, nevis kā pierādījums nākamajam iznākumam.

Būtiska ir arī skaitīšanas metode. Salīdzinot vēlēšanas, jāvērtē saraksti, kuri faktiski saņēma mandātus, nevis tikai visi iesniegtie saraksti vai visi 5% robežu sasniegušie politiskie spēki.

Septiņi saraksti ietekmētu koalīcijas sarunu sarežģītību

Ja mandātus iegūs vismaz septiņi saraksti, potenciālās valdības koalīcijas veidotājiem, iespējams, būs jāmeklē vienošanās starp vairākiem politiskajiem spēkiem. Plašāks parlamentā pārstāvēto sarakstu loks palielina iespējamo koalīciju kombināciju skaitu, bet vienlaikus var sarežģīt vienošanos par prioritātēm, amatiem un valdības deklarāciju.

Septiņu sarakstu robeža pati par sevi nenozīmē, ka valdību noteikti būs grūti izveidot. Izšķirošs būs katra saraksta mandātu skaits un savstarpējā gatavība sadarboties. Arī sadrumstalotā parlamentā vairākumu var izveidot salīdzinoši neliels partneru skaits, ja tiem kopā ir vismaz 51 balss.

Tāpat seši vai mazāk saraksti automātiski negarantē vienkāršas koalīcijas sarunas. Ja mandāti sadalīti līdzīgi vai iespējamie partneri izslēdz sadarbību cits ar citu, vairākuma izveide var būt sarežģīta arī skaitliski mazāk sadrumstalotā Saeimā.

Tādēļ prognoze sniedz vienu skaidru parlamenta struktūras rādītāju, nevis pilnīgu valdības veidošanas paredzējumu. Tā palīdz novērtēt, cik plašs būs politisko spēku loks, no kura būs jāveido nākamais vairākums.

Galīgo atbildi dos tikai CVK mandātu sadalījums

Prognoze tiek slēgta 2026. gada 3. oktobrī. Vēlēšanu dienas beigās pieejamie dati var norādīt uz iespējamo iznākumu, taču tie vēl nav galīgais pamats atbildei.

Atbilde būs “jā”, ja CVK galīgajā 15. Saeimas mandātu sadalījumā būs vismaz septiņi atsevišķi kandidātu saraksti, kuri saņēmuši vienu vai vairākus mandātus. Atbilde būs “nē”, ja šādu sarakstu būs seši vai mazāk.

Ja rezultātu precizēšana vai apstrīdēšana aizkavēs galīgo sadalījumu, prognoze paliks neatrisināta līdz oficiālā rezultāta publicēšanai. Nākamais būtiskais pārbaudes punkts būs CVK 15. Saeimas vēlēšanu rezultātu lapa, nevis partiju paziņojumi, aptaujas vai provizoriskās aplēses.

Autors: “Paradīzes” redakcija.

Avots: Likumi.lv